TELOS sarunas (TELOS.LV)

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Zeltītu par latviešu filozofa Paula Jureviča (1891–1981) darbiem un domām. Iesākumā Zeltīts un Lācis apraksta Jureviča dzīves gājumu, akadēmisko un publicistisko karjeru, bet Irbe apskata Jureviču kā morālfilozofu, kuram nacionālkonservatīvisms ir tikumiskas dzīves izvērsums. Tālāk Zeltīts raksturo Jureviča dinamisko ideālismu, Lācis iezīmē Jureviča unikālo novietojumu dažādu starpkaru “kultūras krīzes” filozofisko strāvojumu vidū, bet Irbe uzsver, ka Jurevičs visas savas garās darbības laikā spējis izvairīties no dažādām 20. gs. maldu mācībām. Zeltīts un Lācis apspriež latvietību gan kā ideālu, gan empīriski doto, bet Irbes uzmanību saista Jureviča domas par tām labajām latviešu rakstura īpašībām, kas var palīdzēt Eiropas atdzimšanā. Tālāk visi apspriež Jureviča tēzi par savas tautības nīšanu kā necilvēcīgu rīcību un mērķtiecīga dzīvības spēka izvēršanos dabas formu – t. sk. tautību – daudzveidībā. Zeltīts apskata latviešu censonības un ētiskuma ieguvumus un trūkumus, Lācis pievērš uzmanību Jureviča latviešu individuālismam veltītajai kritikai. Noslēgumā Zeltīts uzsver, ka Jurevičam latvieši nav tikai ārzemju ietekmju sajaukums, savukārt Irbe izceļ Jureviču kā patstāvīgu un oriģinālu domātāju, kas meistarīgi norādījis uz demogrāfiskās krīzes garīgajiem cēloņiem.

Literatūra:

Pauls Jurevičs, Idejas un īstenība. Grāmatu Draugs, 1946.

Raivis Zeltīts, Dr. Pauls Jurevičs un latviešu tautas misija, Rīga: Domas spēks, 2019.

https://telos.lv/rietumu-krize-jurevica-skatijuma

https://telos.lv/latviesu-ipatnibas-1

https://telos.lv/latviesu-ipatnibas-2

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par dienvidāfrikāņu izcelsmes austrāļu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (dz. 1940. g.) godalgoto romānu "Negods" (Disgrace, 1999). Romāns apskata kāda no universitātes pasniedzēja amata atstādināta un seksuālā vardarbībā apsūdzēta romantikas laikmeta literatūras pētnieka gaitas un dramatiskas atziņas pēcaparteīda Dienvidāfrikas laukos. Sarunas pirmajā daļā iztirzāts romāna kultūrvēsturiskais konteksts, kas ļauj sarunas otrajā daļā vairāk pievērsties paša romāna saturam un tematikai. Pēc ieskata paša Kutzē radošajā darbībā un nostādnēs Rudevskis piedāvā īso kursu Dienvidāfrikas vēsturē, skaidro lielāko etnisko grupu sarežģīto mijiedarbību, kādreizējo un pašreizējo sociālo statusu, kas nav reducējams līdz "baltie pret melnajiem" vai "iedzimtie pret atnācējiem" pretstāvei, izklāsta aparteīda būtību un "bantustānu" fenomenu, kā arī norāda uz daudzajām aparteīda amorālajām iezīmēm un izceļ jaunās pēcaparteīda Dienvidāfrikas veidotāju nepamatoto naivumu un optimismu, kas noveda pie Kutzē romānā aprakstītās situācijas. 

Literatūra: 

J. M. Coetzee, Disgrace, Penguin Books, 2005. 

Kutzē, Džons Maksvels, Negods, tulk. Amanda Aizpuriete, Rīga: Izdevniecība AGB, 2003. 

Skat. arī: https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320493-dienvidafrikas-asinaina-simfonija

https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/321043-nepamanitie-mocekli-dienvidafrikas-baltie-fermeri

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Frīdriha Šillera 1781. gada lugu “Laupītāji”. Iesākumā Bičevskis ieskicē lugas novietojumu vācu literatūras vēsturē un norāda, ka šis darbs ir nosacīti piemirsts, kā arī apraksta lugas tapšanas apstākļus. Irbe spilgti raksturo vētrainās reakcijas uz lugas pirmuzvedumu un pārstāsta sižetu, uzsverot lugas morālo ambivalenci un ievadošo uzskaņojumu “pret tirāniem”. Lācis meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc šī luga savulaik bijusi tik iecienīta latviešu literātu aprindās, norādot, ka izslavētie laupītāji nemaz netiek romantizēti, bet viņu cīņa par sociālo taisnīgumu drīzāk ir tikai aizsegs personisku ambīciju apmierināšanai. Bičevskis norāda uz lugā redzamajiem mēģinājumiem pārvarēt nihilismu un pasaulsuzskatu sadursmi, skatot lugu kā “ideju drāmu”. Irbe apgalvo, ka luga nav par sacelšanos pret pastāvošo kārtību, bet gan par vienas aristokrātiskas ģimenes iekšējo konfliktu. Mēģinot saprast lugas noslēgumu, Lācis uzsver “Laupītāju” kristīgās tēmas, piemēram, vainas apziņu, piedošanas un izlīguma meklējumus, kā arī pakļaušanos augstāka likuma autoritātei. Bičevskis piebilst, ka Šillera galvenais varonis Mors noslēgumā tomēr rīkojas kā Kanta autonomais subjekts. Irbe uzsver Šillera teksta patosu un aizraujošo iedarbību, taču vienlaikus atgādina, ka vēlāk Šillers nosodīja Franču revolūciju, kuras vadoņi tieši atsaucās uz Šilleru. Lācis piedāvā lugas sociopolitisko lasījumu, kurā šķetināts jautājums par to, kādai jābūt īstai, morāli atbildīgai un uzliktos pienākumus pildošai sabiedrības elitei, bet vienlaikus lugas pievilcību latviešu acīs saskata tās kristīgi piētiskajā morālajā patosā, kas kritizē tādus sabiedriskos iedibinājumus, kuri neatbilst saviem augstajiem ideāliem. Bičevskis šo domu turpina, stāstot, kā Latvijā piētistu radikāli reliģiskās kritikas idejas vēlāk pārtapa sociālismā, un apraksta Šillera māksliniecisko tehniku, kurā ģēnijs darbojas kā izteiksmīgs neapzinātā medijs. Noslēgumā Irbe izsaka atzinību par vēsturisko aristokrātu patronāžas iespaidu un skata Šillera dzīvi kā zīmīgu liecību tam, ka 19. gs. vācu zemes nebūt nebija tik apspiedošas, kā varētu nojaust no teksta. Saruna noslēdzas ar aicinājumu apzināt cilvēka tumšās un tirāniskās dziņas, pirms mēģināt reformēt sabiedriskās institūcijas.

Literatūra:

Frīdrihs Šillers, Laupītāji. Luga piecos cēlienos. Tulkojusi Ērika Lūse, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas par nākotni - gan savām bažām par Rietumu polarizācijas un anklavizācijas tālāku attīstību, kas, kā brīdina Irbe un Bičevskis, var beigties "asiņu peļķē", gan par cilvēka šķietami neierobežoto iespēju robežām, gan dažiem bioētikas izaicinājumiem no zinātnes puses, kā arī noslēgumā dalās savās vīzijās par personīgo attīstību atvēlētajā dzīves laikā. Prof. Bičevskis, atsaucoties uz Melu Gibsonu, galu galā aicina nebaidīties. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Pirmajā sarunu sērijā par dabīgā likuma neizprotamību pēcapgaismības pasaulē Agnese Irbe skaidro pašu iedabas konceptu, uzstāj, ka runa ir nevis par īstu neizpratni, bet par intelektuālo negodprātību, jo nevar izkļūt ne no cilvēka iedabas nojēguma, ne arī no cilvēkbūšanā implicītajām morāles normām, savukārt Krišjānis Lācis sliecas uzskatīt, ka modernā cilvēka amnēzija un neizglītotība būtiski apgrūtina dabīgā likuma uztveri, lai gan pat notrulinātākās sirdsapziņas pārmetumi ir spēcīga liecība, ka dabu tikt viegli nevar izmest aiz borta. 

Literatūra:

Ronald M. Dworkin, Taking Rights Seriously, Cambridge: Harvard University Press, 1977 

John Finnis, Natural Law and Natural Rights, Oxford: Clarendon Press, 1980. 

J. Budziszewski, Commentary on Thomas Aquinas's Treatise on Law, Cambridge University Press, 2014. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Pirmajā TELOS sarunu aplādē par runas brīvības jēdzienu un nozīmi sarunājas Krišjānis Lācis, Agnese Irbe un Raivis Bičevskis. Sarunā viņi apskata dažādus konkrētus runas brīvības ierobežošanas un tiesas prāvas gadījumus Francijā, Vācijā un citās liberāli demokrātiskās valstīs. Viņi analizē izteiksmes brīvības saistību ar valstisko kopienu un pašā pirmējā analīzē ar cilvēka būtību, mēģinot atbildēt uz pašu galveno: kas īsti ir runas brīvība? Šī ir pirmā saruna garākā sērijā. 

Par runas brīvības teoriju sk. Thomas Scanlon, "A Theory of Freedom of Expression", Philosophy & Public Affairs, Vol. 1, No. 2 (Winter, 1972), pp. 204-226.

Ierakstīts studijā "Ambona". 

__________________________________________________________________________________

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Ulža Bērziņa tulkoto senskandināvu mītisko un varoņu dziesmu krājumu, ko pazīst kā Poētisko vai Vecāko Eddu. Eda vienotā kodeksā apkopota 13. gs., bet tās dziesmas iestiepjas 9.-12. vai pat daudz tālākā senatnē. Saruna par mītisko pasaules pieredzi iepretim zinātniski metafiziskajai ainai, dabas elementālo juteklību, valodas maģiju, nedaudz par vikingu ieražām un dievu nāves fatālismu, kā arī par nekad nebeidzamo mītiskā laika tagadni. 

Literatūra:

Eddas dziesmas, tulk. U. Bērziņš. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2015. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Atzīmējot vācu filozofa Imanuela Kanta 300. jubilejas gadu, Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Kanta ētiku, lasot 1785. gadā izdoto “Tikumu metafizikas pamatojumu.” Sarunas iesākumā Irbe izceļ Kanta vēsturisko nozīmi un abi norāda, ka daudzi tradicionālistu un konservatīvo iebildumi Kanta ētikai “aizšauj garām”, jo nepietiekami pievērš uzmanību tam, ko Kants pats mēģina aizstāvēt savā tekstā. Turpinot aizstāvēt Kantu pret mūsdienu kristiešu kritiku, Irbe uzsver Kanta sirdsapziņu kā prāta, nevis jūtu daļu, savukārt Lācis pielīdzina Kanta radikāli iekšējo labās gribas noteiksmi viduslaiku ētikas teorijām. Abi apspriež Kanta izcelšanos no piētistu vides, viņa izglītību un iespējamos iemeslus, kāpēc Kants nepārzināja klasiskās grieķu filozofijas avotus un argumentus. Tālāk Irbe izklāsta “Tikumu metafizikas pamatojuma” galvenās domas, pievēršoties Kanta uzskatiem par pašvērtīgi labo, gribas brīvību, prāta valdīšanu pār jūtām un kaislībām, kā arī rīcības maksimām un morālo pienākumu universālumu. Irbe kritizē Kanta pārspīlēto duālismu, un Lācis kritizē Kanta pretestību cilvēka dabas nojēgumam, kas paredz no iemiesotības izrietošo bioloģisko vajadzību labumu. Turpmākajā sarunā Irbe skaidro kategorisko imperatīvu, bet Lācis vairākkārt jautā, kas tieši cilvēkam liek paklausīt šim imperatīvam. Aizstāvot Kantu pret tomistiem tradicionālistiem, Irbe uzsver, ka prāts kā likumdevējs Kanta sistēmā neparedz indivīda “personīgās morāles” uzburšanu no zila gaisa, jo cilvēks nerada racionalitāti un tās formu. Tā kā amorāla rīcība Kanta izpratnē ir nesaprātīga un loģiski pretrunīga, Lācis mēģina iebilst, ka cilvēka ētisko rīcību diez vai var motivēt loģikas likumi. Tāpat Lācis piespēlē Alisdēra Makintaira novērojumu, ka Kanta ētika parazitē uz jau dotas sociālo un morālo pienākumu sistēmas, savukārt Irbe izceļ Kanta vēlmi pārformulēt un piedāvāt racionālu, “uzlabotu” morāles zelta likuma formulu. Tuvojoties sarunas noslēgumam, Lācis bažījas, vai Kanta priekšrakstītā saprāta autoritāte gadījumā nerelativizē Jēzus Kristus dievišķo morālo imperatīvu autoritāti. Irbe mierina Lāci, ka morālais likums mūsos jau ir, cilvēki to jau zina, ļaundara sirdsapziņa jau liecina pret viņu, un Kristus šo aprioro morāles balsi tikai izvērš uz āru. Noslēgumā Irbe kritizē modernos 21. gadsimta kantiešus, kuri bez tradicionālās metafizikas un sociālo pienākumu seguma nonāk pie diametrāli pretējām rīcības maksimām nekā pats Kants, savukārt Lācis slavē Kanta lielāko sasniegumu: apgaismības absolūtā skepticisma un visa apšaubīšanas apstākļos nonākt līdz absolūti validajam, nepieciešamajam un neapšaubāmajam. Saruna noslēdzas uz Kanta pazemības, misticisma un robežu ierādīšanas nots, kopā ar Kantu brīnoties, kā vispār iespējama brīvība.

Literatūra:

Imanuels Kants, Tikumu metafizikas pamatojums. No vācu val. tulkojis R. Kūlis. Rīga: Zinātne, 2020.

Agnese Irbe, Pavadonis Kanta ētikā, Telos: https://telos.lv/pavadonis-kanta-etika/

Edward Feser, "The Catastrophic Spider", https://edwardfeser.blogspot.com/2010/10/catastrophic-spider.html

MacIntyre, Alasdair. A short history of ethics: a history of moral philosophy from the Homeric age to the 20th century. Routledge, 2003.

Gilson, Etienne, The Spirit of Medieval Philosophy, University of Notre Dame Press, 1991.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar baznīcas vēsturnieku Uģi Sildegu par Baltijas vācu luterāņu mācītāja Johana Ernsta Glika dzīvi, darbību un devumu latviešu tautai, pieminot Glika jubilejas 360. gadu. Sarunā apskatīts Glika darbības Vidzemē konfesionālais un politiskais ietvars robežjoslā starp luterisko Zviedriju, pareizticīgo Maskaviju un katolisko Poliju, Glika izglītība Vitenbergā un Leipcigā un Glika nopietnā pievēršanās grieķu, senebreju un latviešu valodas studijām. Izvērtētas gan Glika latviešu valodas īpatnības, gan viņa teoloģiskais novietojums starp luterisko ortodoksiju un piētismu. Tāpat apskatīta Zviedrijas karaļa aizgādība par latviešu zemnieku garīgo un tiesisko stāvokli, Glika aktīvā iesaiste latviešu zemnieku tautskolu izveidē, kā arī viņa pārraudzītā pirmās rietumnieciskās ģimnāzijas nodibināšana Maskavā.

Literatūra:

Helmut Glück, Ineta Polanska. Johann Ernst Glück (1654-1705): Pastor, Philologe, Volksaufklärer im Baltikum und in Russland. Wiesbaden: Harrassowitz, 2005.

Christiane Schiller, Mara Grudule (Hrsg.) "Mach dich auf und werde Licht. Celies nu un topi gaišs": Zu Leben und Werk Ernst Glücks (1754-1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai in Halle (Saale). Wiesbaden: Harrassowitz, 2010.

L. Bērziņš, Ernsts Gliks. Rīga: Latvijas ev.-lut. Baznīcas virsvalde, 1935.

E. Dunsdorfs, Pirmās latviešu Bībeles vēsture. Minneapolis: Latviešu Ev.-lut. Baznīca Amerikā, 1979.

G. Hilners, Ernsts Glucks, latviešu Bībeles tulks, miera darbos un kara briesmās, Rīga: W. F. Häcker, 1918.

K. Karulis, Glika Bībeles valoda un stils: https://telos.lv/glika-bibeles-valoda-un-stils/

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Juri Rudevski par austriešu ekonomisko skolu un tradīciju. Rudevskis skaidro atšķirību starp ekonomiku kā zinātni un ekonomikas politiku, savukārt Lācis apšauba moderno nošķīrumu starp esamību un jābūtību. Rudevskis raksturo austriešu skolas metodoloģiju – cilvēka paredzamo un pētāmo rīcību, izmantojot pasaules ierobežotos resursus savu mērķu sasniegšanā, ko nosaka rīcības aksioma, ierobežotu resursu aksioma un labākās alternatīvas aksioma. Irbe jautā par amerikāņu libertāriešu attiecībām ar austriešu skolu, uz ko Rudevskis norāda, ka lielākā daļa austriešu sekotāju ir konservatīvie vai klasiskie liberāļi, kā arī noliedz “neoliberālismu” kā jēgpilnu apzīmējumu. Tā kā Lācis šaubās, vai ekonomikas likumi un politika ir tiešām tik viegli nošķirami, Rudevskis uzsver, ka valsti nevar vadīt kā uzņēmumu un ka skolas dibinātāji noraidīja homo oeconomicus tēlu un uz peļņu skatījās ne tikai kā uz materiālu guvumu. Noslēgumā Rudevskis jautā, cik lielā mērā Romas katoļu pāvestu sociālā un ekonomiskā mācība ir doktrināli saistoša. 

Literatūra: 

Frederiks Bastiā. Redzamais un neredzamais (eseja, 1850) (Frédéric Bastiat. That Which is Seen, and That Which is Not Seen). Pilns tulkojums angļu valodā: https://fee.org/resources/that-which-is-seen-and-that-which-is-not-seen 

Henrijs Hezlits. Ekonomika vienā mācību stundā (1946) (Henry Hazlitt. Economics in One Lesson) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://fee.org/resources/economics-in-one-lesson/ 

Leonards Rīds. Es, zīmulis (eseja, 1958) (Leonard E. Read. I, Pencil). Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://fee.org/resources/i-pencil/ 

Tomass E. Vudss, jaunākais. Baznīca un tirgus: brīvas ekonomikas aizstāvība no katoliskā viedokļa (2015, otrais labotais izdevums) (Thomas E. Woods, Jr. The Church and the Market: A Catholic Defense of the Free Economy. Revised edition. Lexington Books, 2015, 274 pages). 

Šons Ritenauers. Lasot Mīzesu (2016) (Shawn Ritenour. The Mises Reader) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://mises.org/library/mises-reader 

Pērs Bīlunds. Kā domāt par ekonomiku: ābece (2022) (Per Bylund. How to Think About the Economy: a Primer) Pilns teksts angļu valodā lejuplādējams šeit: https://mises.org/library/how-think-about-economy-primer 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu ar Juri Rudevski par dienvidāfrikāņu izcelsmes austrāļu rakstnieka Džona Maksvela Kutzē (dz. 1940. g.) godalgoto romānu “Negods” (Disgrace, 1999), šoreiz pievēršoties romāna galvenajām tēmām. Lācis jautā, vai romāns tomēr nav pārlieku sociālpolitiski atjēdzīgs, ko Irbe noraida, jo romāns nošķir seksuālo izmantošanu no īstas izvarošanas, kā arī intersekcionālās pašpazemošanās skatpunktu pauž tikai caur vienas pretrunīgas varones – Lūsijas – tēlu, savukārt Rudevskis atgādina, ka pats Kutzē politiskos jautājumos vienmēr ir mēģinājis būt ekscentrisks, un uzver, ka romāna galvenā tēma katrā nodaļā un tēlā ir pašapmāns, saskaroties ar realitātes skarbumu, šajā gadījumā balto un pārtikušo dienvidāfrikāņu progresīvo pašapmānu, dzīvojot pēcaparteīda Dienvidāfrikā. Lācis uzskata, ka romānā arī visa dižā un izsmalcinātā Rietumu kultūra literatūras pasniedzēja personā tiek parādīta kā nāvējoša pašapmāna cilpa, bet Rudevskis apraksta nguni tautu grupai piederīgo praktisko attieksmi pret laulības pārkāpšanas un izvarošanas jautājumiem. Lācis turpina kritizēt romantiski estētisko individuālismu un paššaubas kā degradētu vēlīnās Rietumu kultūras izpausmi, tomēr Irbe Deividu Lurī aizstāv kā vienīgo romāna varoni (nevis antivaroni). Rudevskis norāda uz vēl vienu romānā daļēji iztrūkstošo balsi – dievbijīgo, pašaizliedzīgo un kareivīgo kalvinistu zemnieku afrikāneru – jeb būru – kultūru kā īsto Rietumu kultūras mantinieci un pārstāvi Āfrikā. Irbe un Rudevskis uzskata, ka romānā blīvi aprakstītā dzīvnieku ciešanu tēma nav risināta gana veiksmīgi, jo sašutums par dzīvnieku ciešanām nevar būt atbilde uz cilvēku savstarpējo brutalitāti. Noslēgumā visi atgriežas pie Rietumu kultūras lejupslīdes, kas romānā izpaužas kā tēva autoritātes un piedāvātās aizsardzības noraidījums, ģimenes institūta noārdīšanās un apgaismības vērtību pašiznīcināšanās. 

Literatūra: 

Sarunas pirmo daļu var noklausīties šeit: https://telos.lv/saruna-kutze-negods

J. M. Coetzee, Disgrace, Penguin Books, 2005.

Kutzē, Džons Maksvels, Negods, tulk. Amanda Aizpuriete, Rīga: Izdevniecība AGB, 2003. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Šonedēļ grāmatveikalā “Jānis Roze” sāks tirgot KODOKA izdoto Šerīfa Gērgisa, Raiana T. Andersona un Roberta P. Džordža grāmatas “Kas ir laulība? Vīrieša un sievietes savienības aizstāvība” tulkojumu, kas, netipiski Latvijai, izdots, pateicoties pūļfinansējumam. Šajā aplādē Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi vispirms par tulkojuma tapšanas ieceri, grāmatas uzbūvi, galvenajiem  argumentiem, izceļot laulības revizionisma iespējamos kaitējumus un valsts lomu (1.-43. minūte), savukārt sarunas otrajā daļā (43.-80. minūte) abi iztirzā grāmatas filozofiskākos aspektus – autoru uzsvaru uz laulību kā visaptverošu savienību un izvairīšanos no t.s. “perversās funkcijas” argumenta. 

Grāmata nopērkama: https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/citas-nozares/kas-ir-lauliba-viriesa-un-sievietes-savienibas-aizstaviba.html 

Edvardu Fēzeru par "perversi jeb sagrozīti" lietotās funkcijas argumentu skat. Feser, E., 2015. In defense of the perverted faculty argument. Neo-scholastic essays, pp.378-415. 

Ierakstīts studijā "Ambona". 

__________________________________________________________________________________

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.     

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Johana Volfganga fon Gētes 1808. un 1832. g. darbu “Fausts”, kurā sava laika “dižākais eiropietis” ir mēģinājis grieķiski klasisko pasaules ainu sintezēt ar viduslaicīgi kristīgo kārtību, kā arī izcilā zinātnieka, mīlētāja, grēcinieka, pasaules uzlabotāja un dzīves baudītāja Fausta personā ir centies attēlot gan noapaļoti piepildītu dzīvi, gan visu robežu pārvarēšanās dziņu. Sarunā iezīmēts darba tapšanas laiks, dažādas paša Gētes, laikabiedru un vēlāku lasītāju pārdomas par viņa māksliniecisko veikumu, sadursme starp renesanses humānisma dāvāto visu dzīves iespēju izmēģināšanu un Margrietas bibliski nopietno ticību, kas var izglābt no elles, kā arī vairākkārt uzdots jautājums par to, kāds ir dvēseles dzīves, zināšanu un intelektuālo baudu galējais mērķis?

Literatūra:

J. V. Gēte, Fausts, tulk. Rainis, Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.

J. V. Gēte, Poēzija un īstenība, tulk. Anda Plēsuma, Rīga: Liesma, 1976.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠Telos⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Agnese Irbe sarunājas ar organizācijas "Asociācija Ģimene" valdes locekļiem sociālo darbinieci Elīnu Kārklu un juristu Kasparu Herbstu par biedrības pirmsākumiem pirms 14 gadiem, idejisko platformu ar četriem neatdalāmiem jēdzieniem, sociālo liberālismu kā sistēmu, kas nedarbojas ne tikai teorijā, bet arī praksē, pozīciju un opozīciju, tiesvedību ar Sabiedrības Integrācijas fondu un ģimenes jēdziena šībrīža apdraudējumu. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci un juristu Juri Rudevski par integrālismu – publiskajā diskusijā no jauna izceltu vecu politisko mācību, kas, kritizējot liberālismam raksturīgo vienaldzību jautājumā par valstslietu saistību ar cilvēka augstāko labumu un mērķi, aicina laicīgo varu pakārtot garīgajai varai. Sarunā Juris Rudevskis izšķir divus modernā integrālisma novirzienus, izvēloties kritizēt Adriana Vermjūla (@vermeullarmine) pieeju, kas integrālisku politiku piedāvā pakāpeniski būvēt jaunlaiku centralizētās, leviatāniskās, “jakobīniskās” administratīvā valsts aparāta ietvaros. Krišjānis aizstāv Vermjūla pozīcijas pragmatismu un reālismu, bet Agnese slavē politiskās teorijas atdzimšanu 21. gs. liberālisma krīzes apstākļos. Saruna pievēršas kristīgu privātīpašnieku anklāvu dibināšanai, romiešu tiesību sistēmas erozijai Justiniāna likumu kodifikācijas laikā. Krišjānis atgādina tomistisko tēzi, ka netaisnīgi un pretdabiski likumi nemaz nav likumi, savukārt Juris noslēgumā aicina pievērst uzmanību Tolkīna politikas mācībai, kas atainota hobitu apdzīvotajā, mājīgajā Šīrā. 

Atsauces:

Integrālisma īso definīciju skat.: https://thejosias.com/2016/10/17/integralism-in-three-sentences/

Adriana Vermjūla integrālisma pieeju skat.: https://americanaffairsjournal.org/2018/02/integration-from-within/

A. Vermjūla piedāvāto konstitucionālās interpretācijas risinājumu skat.: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2020/03/common-good-constitutionalism/609037/

Skat. arī: Crean, Thomas, and Alan Fimister. "Integralism: A Manual of Political Philosophy," Editiones Scholasticae, 2020.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai      pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par japāņu izcelsmes britu rakstnieka, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Kadzuo Išiguro distopisko romānu "Nekad neatlaid mani", kas stāsta par alternatīvo jaunlaiku Lielbritāniju, kurā viena cilvēku grupa tiek klonēta un audzināta ar mērķi “donēt” orgānus “normālajiem cilvēkiem”. Irbe raksturo grāmatas klasisko stilu, tajā tēloto modernās medicīnas utilitāro loģiku, kas nodarbojas ar profesionālu aprūpi uz veselu cilvēku sakropļošanas rēķina, un norāda, ka pat grāmatas recenzenti ļāvās Išiguro atspoguļotās jaunrunas spēkam un romāna apskatos neviļus lietoja klonu domāšanas kategorijas. Lācis savukārt izceļ grāmatā teicami tēloto prāta nebeidzamā pašapmāna potenciālu, kā arī britu Apgaismības mantojumu ar Lielbritānijai īpaši raksturīgo tradicionālā un modernā saspēli, kas klonu speciālajā izglītībā Rietumu kanonu pārtulko emancipācijas un individuālisma kategorijās. Lai gan Lācis romānam pārmet morālās izejas trūkumu, Irbe uzsver, ka pat ļoti izkropļotās sabiedrībās morālās apziņas dzirksts neizzūd. 

Literatūra: Kazuo Ishiguro, Never Let Me Go, London: Faber&Faber, 2005. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par amerikāņu rakstnieka Hermaņa Melvila 1851. gada episko romānu “Mobijs Diks jeb baltais valis”. Pēc īsa satura atstāsta sarunas biedri piemin karaļa Džeimsa Bībeles tulkojuma, Viljama Šekspīra un Džona Miltona ietekmi uz Melvila neatkārtojamo stilu, salīdzina romānu ar 19. gs. lielajiem eiropiešu romāniem un to ievieto 19. gs. amerikāņu vēstures un literatūras kontekstā, vienlaikus pamatojot, kāpēc vēriena un dziļuma dēļ “Mobijs Diks” nav uzskatāms par Džeka Londona piedzīvojumu romānu agrīnāku versiju. Tālāk saruna pievēršas darba galvenajām tēmām, mēģinot noskaidrot paša autora attapīgi slēptos uzskatus, kas nav vienādojami ar romāna galveno varoņu – melanholiski apcerīgā skolmeistara un matroža Ismaēla daudzveidību pieņemošo panteismu un fanātiskā kapteiņa, vaļu mednieka Ahāba viengabalaino un duālistisko gnosticismu. Saruna pievēršas gan ļaunuma problēmai, gan atbildes meklējumiem Ījaba grāmatā, gan vaļu medību nozīmībai un Melvila aprakstītās dabas krāšņumam un milzīgumam, kā arī amerikāņu kalvinisma ietvaros neizbēgamajam jautājumam par iepriekšnolemtību, likteni un providences visu vadošo roku. Sarunas noslēgumā runātāji atgriežas pie jautājuma par “Mobiju Diku” kā lielo amerikāņu eposu, uzsverot Melvila “amerikāņu romāna” sasaisti ar eiropeiskās kultūras stāstu, tā atverot jaunu, radošu šīs pašas kultūras lappusi otrā okeāna malā. Savukārt modernie gnostiķi tiek aicināti atturēties no Mobija Dika medībām un mācīties no Melvila saprātīgu un līdzsvarotu attieksmi pret dzīvo dabu.

Literatūra:

Melvils, Hermanis, Mobijs Diks, jeb, Baltais Valis, tulk. Dagnija Dreika, Rīga: Daugava, 2003.

Fragmentu var lasīt šeit: https://telos.lv/magiskais-udens-atspidums/

Huntington, Samuel P. Who are we?: The challenges to America's national identity. Simon and Schuster, 2004.

Chesterton, Gilbert Keith. Introduction to the Book of Job. Ravenio Books, 1916.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis debatē ar Juri Rudevski par augļošanu jeb netaisnu augļu (procentu) ņemšanu no naudas aizņēmēja un šīs prakses morālo pieļaujamību. Rudevskis nošķir žēlsirdību un taisnīgumu, uzrāda Bībeles nekonsevenci šajā jautājumā, un mēģina pierādīt, ka augļošanas aizlieguma tradicionālais filozofiskais pamatojums balstās nepilnīgā ekonomiskajā teorijā, jo antīkie nepazina laika preferences faktoru, nesaprata, ka nauda var būt auglīga un jauca lietu ontoloģisko un ekonomisko vērtību. Savukārt Irbe izklāsta plašāku augļošanas aizlieguma pamatojumu antīkajā un pirmskristīgajā filozofijā, atgādinot, ka 2008. gada ekonomiskā krīze balstījās dzīvošanā uz reāli nepastāvošas jeb aizņemtas bagātības pamata, kā arī mēģinot iedziļināties iemeslos, kāpēc J*hve kopienas saliedētības un solidaritātes vārdā aizliedza augļošanu. Lācis uzsver Akvīnas Toma piemēru, ka augļotājs pārdod vīnu un vīna dzeršanu kā divas atsevišķas lietas, atgādina, ka laiku nevar pārdot, tāpēc Lācim sirdsapziņa un taisnīguma izjūta nekādos apstākļos neļautu aizdot naudu uz procentiem. Saruna pievēršas pļaujmašīnu, pildspalvu un mēslu objektīvajai vērtībai vai tās trūkumam, noslēdzot ar Lāča domu, ka augļošana rada tādu sabiedrību, kura savaldībai, pacietībai un krāšanai nav liela loma, savukārt Rudevskis aicina iztēloties sabiedrību, kurā bez aizņēmumiem vairs nevarētu atļauties izglītību, mājokli un citus civilizācijas labumus. 

Literatūra: 

Juris Rudevskis, "Laika preferences faktors ekonomikā, politikā un personības izaugsmē", Telos: https://telos.lv/laika-preferences-faktors, 

Pāvests XVI, Vix Pervenit: https://www.papalencyclicals.net/ben14/b14vixpe.htm, 

Aristotels, Valstslietu pamati: https://telos.lv/valstslietu-pamati. 

Kāda mūsdienu uzņēmēja un investora skaidrojums, kas ir augļošana un kāpēc senais aizliegums, viņaprāt, ir pamatots: https://www.amazon.com/Usury-Frequently-Asked-Questions-Zippy/dp/1544688873/ref=sr_1_1?keywords=zippy+usury&qid=1664301151&sr=8-1  

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas par 20. gs. vadošajām sociālantropoloģiskajām teorijām, kas veidoja priekšstatu par ekonomiku pirmsindustriālajā laikmetā. Kā piemēru izvēloties seno Atēnu tautsaimniecību, Irbe uzsver Karla Polaņji un Mozesa Finlija "primitīvās ekonomikas" vīzijas nesakritību ar vēsturiskajiem datiem, uzsverot, ka Atēnas līdzinājās mūsdienu Londonai, nevis Papua Jaungvinejai, savukārt Lācis aizstāv Polaņji priekšstatu par modernitāti kā lielo lūzuma punktu, kas saimniecisko aprēķinu atdalījusi no morāles. Abi apskata arī paražu, reliģijas, goda un kauna, kā arī luksusa preču un ērtību nošķīrumu, sarunas nobeigumā kritizējot Kārli Marksu un mūsdienu filozofus.

Literatūra: 

Karl Polanyi, Origins of our Time. The Great Transformation, New York: Farrar and Rhinehart, 1944. 

Moses Finley, The Ancient Economy, Berkeley and Los Angeles: University of California Press, 1973. 

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe debatē par kādu nozīmīgu, jautājumos un vērojumos bagātu grāmatu  — Tomasa Manna romānu “Burvju kalns” (1924) – kas pandēmijas un Eiropas šībrīža pašapziņas trūkuma iespaidā ieguvusi jaunu aktualitāti. Saruna par Eiropas idejiskās vēstures apstākļiem laikā īsi pirms Pirmā pasaules kara, kāda Hamburgas jaunieša izaugsmi, erotiskajiem un intelektuālajiem kārdinājumiem, Davosas ciema apburtību Alpu kalnos, slimību un veselību, radikālismu un humānismu. Lācis iestājas par skaidru izšķiršanos, Irbe slavē Manna vēstījuma netveramību un Bičevskis iedziļinās paša autora nostādnēs un piedāvātajos risinājumos.

Literatūra: Tomass Manns, Burvju kalns, 1.-2. sēj., Rīga: Liesma, 1976.
Thomas Mann, Naturrecht und Humanität. Izd.: Thomas Mann, Aufsätze, Reden, Essays. Bd. 3. Berlin, 1986. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Jurģi Klotiņu par Ēriha Marijas Remarka 1928. g. romānu "Rietumu frontē bez pārmaiņām" un neseno vācu ekranizāciju Edvarda Bergera režijā, kas saņēma ASV kinoakadēmijas balvu kā 2022. gada labākā ārzemju filma. Grāmata Klotiņam atgādina, ka miers nav pašsaprotams un rosina uz pārdomām par taisnīga kara teoriju, bet Lācis novērtē dzīvos karadarbības aprakstus un kritizē grāmatas un filmas pacifismu šodienas apstākļos. Irbe kopsavelk romāna gaitu kā galvenā varoņa Paula Boimera pakāpenisku dzīvotvēlmes zudumu. Klotiņš uzsver Pirmā pasaules kara neattaisnojamību, bet Lācis apšauba stāstu par šī kara bezjēdzību, norādot uz sarežģītajiem kara izcelšanās cēloņiem. Irbe pievēršas grāmatas pacifismam, Klotiņš izklāsta Žaka Maritēna uzskatu maiņu Otrā pasaules kara iespaidā, bet Lācis atgriežas pie grāmatas reaktualizācijas kā atbalsta rietumeiropiešu naivajam pacifismam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Lācis un Irbe slavē filmas estētiskās kvalitātes, bet noraida virspusējo tendenciozitāti, savukārt Klotiņu filma rosina pārdomāt pamatotas un bezjēdzīgas dzīvības ziedošanas nošķīrumu taisnīga kara ietvaros. Noslēgumā Irbe izceļ Remarka gandrīz kristīgo humānismu, Klotiņš mācību par taisnīgu karu nosauc par kristīgās civilizācijas sasniegumu, un Lācis nolasa izteiksmīgu Remarka citātu par cilvēka barbarizēšanos karā.

Literatūra:

Ēriks Marija Remarks, Rietumu frontē bez pārmaiņām, no vācu val. tulkojis Ģirts Bļodnieks, Rīga: Zvaigzne, 1984.

Donald Kagan, On the Origins of War and the Preservation of Peace. New York: Doubleday, 1995.

Jacques Maritain, La personne et le bien commun, Desclée de Brouwer, 1947 (The Person and the Common Good, John J. Fitzgerald (trans.), New York: Charles Scribner’s Sons, 1947);

Jacques Maritain, De la justice politique, notes sur la presente guerre, Collection “Presences”, 1940, Paris: Plon;

Gregory M. Reichberg, "Jacques Maritain: Christian Theorist of Non-Violence and Just War", Journal of Military Ethics, 16:3-4, 2017, pp. 220-238: https://doi.org/10.1080/15027570.2017.1413216;

Stefans Cveigs, "Pēdējie gadi pirms kara": https://telos.lv/pedejie-gadi-pirms-kara

Jünger, Ernst. The Storm of Steel: From the Diary of a German Stormtroop Officer on the Western Front. Howard Fertig Pub, 1996.

Clark, Christopher. The sleepwalkers: How Europe went to war in 1914. Penguin UK, 2012.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe šķetina tālāk dabīgā likuma nesaprašanas un noliegšanas jautājumu, rezumējot dabīgā likuma ētiku kā trešo lielo sistēmu līdztekus kantiānismam un utilitārismam, apspriežot rožukrūmu labbūšanu un sliktbūšanu, tad pievēršoties likuma noraidījuma iespējamiem cēloņiem, tādiem kā Darvina atklājumi, Reformācijas pagrieziens prom no sholastikas un jo īpaši tehnoloģiju attīstība. Lācis pievēršas pasaules iztukšošanai no formālajiem un galīgajiem cēloņiem un to sekām, Irbe savukārt atgādina par tā sauktās jaunās dabīgo tiesību teorijas pienesumu 20. gadsimtā. Abi reflektē par kristietības lomu modernā individuālisma veicināšanā, sarunas nobeigumā pievēršoties Sokratam, pagāniskās pasaules daudzveidībai, ļaunajiem dēmoniem un Čestertonam. 

Literatūra:

Feser, Edward. The Last Superstition: A Refutation of the New Atheism. South Bend, IN: St. Augustine's Press, 2008.

Chesterton, Gilbert Keath, Heretics. London, UK: John Lane, 1905.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Ventu Zvaigzni par un pret cenzūras iespējamību. Zvaigzne sniedz nelielu vēsturisku ieskatu par cenzūras kritēriju patvaļu Latvijā un iestājas par cenzūras mazināšanu izglītības un akadēmiskajā vidē, kas ļautu patiesībai izkristalizēties diskusijas ceļā, Lācis vēlreiz raizējas par to, kā ar cenzūras palīdzību nosargāt Alūksnes principus pret Rīgas principiem, un norāda, ka sabiedrības dalījums pilngadīgajos un nepilngadīgajos jau ir piekāpšanās liberālismam, savukārt Irbe atgādina, ka likumi nevar institucionalizēt bezgalīgo diskusiju un ka tiem neizbēgami nāksies izšķirties par vienu patiesību.

Atsauces: 

Diskusiju par cenzūru liberālisma ietvaros skat. https://plato.stanford.edu/entries/pornography-censorship/

https://telos.lv/ungarijas-likuma-grozijumi/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu, šoreiz pievēršoties "vērtību plurālismam", kuru Berlins uzskatīja par savu filozofisko sasniegumu un kurš ir viens no modernā liberālisma stūrakmeņiem. Saruna par to, kāpēc Berlina plurālisms nav nošķirams no relatīvisma, kāpēc vērtību hierarhijas ir neizbēgamas, kāpēc liberālisms nav neitrāls un kāpēc cilvēku mērķu dažādības konstatēšana, lai gan pati par sevi šaubīga, ir tikai domāšanas sākums, nevis galapunkts. 

Literatūra: 

Isaiah Berlin, "The pursuit of the ideal", in Isaiah Berlin, The Crooked Timber of Humanity, Princeton University Press, 2013, pp. 1-20. 

Isaiah Berlin, "My intellectual path", The Power of Ideas, Princeton University Press, 2013, pp. 1-28. Fragmentu latviski skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/7 

Isaiah Berlin, The hedgehog and the fox: An essay on Tolstoy's view of history, Princeton University Press, 2013.

Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, Rīga: Sorosa fonds–Latvija, 2014. 

Leo Strauss, “Relativism”, in Relativism and the Study of Man,  ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961.  Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political  Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts. 

Krišjānis Lācis sarunājas ar Jāzepu Baško jr. un Kristu Petrausku par konservatīvo konferencēm un šobrīd aizsākto konservatīvās domas konferenču sēriju “Demos”, kuras III sesija gaidāma 2024. gada 10. janvārī. Sarunu ievada klātesošo vērojumi no dažādām pēdējā laika konferencēm. Baško izceļ Romā notikušās “Itāļu konservatīvisma” konferences saturisko kvalitāti, Petrauska novērtē Londonas “Nacionālā konservatīvisma” konferences vērienu un pēc-Breksita gaidas, bet šaubās par politiķu runu saukļiem, savukārt Lācis Helsinkos notikušo skandināvu konservatīvo konferenci “Nostos” raksturo kā piezemētāku, konkrētāku un latviešu mērogiem saprotamāku. Tālāk visi apspriež ikgadējo Cēsu “Lampu”, kurā, par spīti pieteikto tēmu nozīmībai, trūkst patiesas pieeju dažādības, dažādu NVO vai politisko spēku pārstāvjiem savu darba devēju uzdevumā vienkārši izpildot liturģisku liberālisma un labas jušanās rituālu, lai spēcinātu pareizo viedokļi. Atduroties pret faktu, ka “Lampā” atsevišķa konservatīvo telts izmaksā pārāk dārgi, tālāk sarunā apspriesta “Demos” nepieciešamība un mērķi. Petrauska novērtē “Demos” svinīgumu un tēmu dažādību, Baško uzsver konservatīvisma skaidrošanu un turpināmību kā “Demos” caurviju motīvu, bet Lācis pievēršas šādu konferenču sociālajai funkcijai. Baško “Demos” redz kā līdzekli politiskās kultūras un pilsoniskās sabiedrības celšanai Latvijā, Petrauska atzinīgi vērtē “Demos” iekļaujošo un diskutējošo ievirzi un Lācis uzsver šāda veida konferencēs notiekošo politisko ideju slīpēšanu kā netiešu ietekmi uz dažādu politisko partiju nākotnes programmām. Noslēguma daļā visi apspriež konferenču dabiskos ierobežojumus, iezīmējot, kas “Demos” nav: konservatīvo konference noteikti neveicinās lielāku valsts varas centralizāciju un neatrisinās dzimstības problēmu pašu pilsoņu vietā. Noslēgumā tiek iezīmētas gaidāmās “Demos” tēmas un izteikti laba vēlējumi.

Uzziņai:

https://demos.lv/sakas-pieteiksanas-iii-sesijai/

https://telos.lv/italu-konservativisma-konference/

https://telos.lv/nat-kon-londona/

https://newdirection.online/event/nostos_ii

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠Telos⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par valsts plānoto izglītības kvalitātes celšanas projektu, kas skolotāju atalgojuma uzlabošanas nolūkos paredz atņemt valsts dotācijas tām lauku un mazpilsētu skolām, kurās nav pietiekams bērnu skaits. Sarunā tiek apspriesta izglītības kvalitāte mazās skolās, izglītība kā noteiktu tikumu mācīšanās, skolas kā priekšnoteikums pagastu attīstībai, skolu tīkla optimizācijas dokumenta ideoloģiskā ievirze, urbanizācija Latvijas mazajos izmēros, pilsētu privileģēšana pār laukiem, draudošais demogrāfiskais sabrukums un lauku iztukšošanās, kā arī brāļu Kaudzīšu skola “Kalna Kaibēni” Vecpiebalgā.

Avoti:

Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b99cad00-260e-4139-8757-376634d98862

Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī: https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Roda Drēera 2017. gada grāmatu "Benedikta izvēle". Grāmata joprojām raisa plašas diskusijas, vai kristiešiem nepieciešama "stratēģiska atkāpšanās" no arvien naidīgākas kultūras un Rietumu ideālu izšķīšanas, lai veidotu nelielas tikumu kopienas, kas sekotu agrīnā monasticisma ideāliem. Saruna par pašu sv. Benediktu un viņa rēgulu, praktiskiem alternatīvo kopienu veidošanas padomiem, Alisdēra Makintaira pravietojumu un par Benedikta izvēles nozīmi Latvijā, kur pāreja no dabīgajām tiesībām uz sociālo konstruktīvismu, atšķirībā no Rietumeiropas, vēl ir atvērts cīņas lauks. 

Skat. Dreher, Rod. The Benedict option: A strategy for Christians in a post-Christian nation. Penguin, 2017. 

Biežākie jautājumi par Benedikta izvēli: https://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar Krišjāni Lāci par Patrika Denīna grāmatu "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi?", ko pamatoti uzskata par pēdējo gadu spilgtāko darbu politiskajā teorijā un krīzes laika zīmi. Saruna notiek arī tāpēc, ka grāmatu šobrīd tulko latviski un to izdos izdevniecība "Kodoka". Runātāji iztirzā grāmatas nesaudzību, liberālismu kā ideoloģiju, kas vienlīdz lielā mērā raksturo kā ASV demokrātus, tā arī republikāņus; liberālismu kā ideoloģiju, kas apēd pati sevi un lielākas indivīda brīvības sasniegšanai ir noārdījusi visus pastarpinošos sabiedriskos iedibinājumus, galu galā cilvēkus padarot nebrīvus. Irbe uzskata, ka no apgaismības politiskā mantojuma būs grūti atbrīvoties, savukārt Lācis apgalvo, ka, lai novērstu kļūdu, ir jāatgriežas punktā, kurā ceļi sazarojās. 

Skat. Deneen, Patrick J. Why liberalism failed. Yale University Press, 2019. 

Par topošo tulkojumu skat. https://www.kodoka.lv/gramatas/kapec-liberalisms-cieta-neveiksmi

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Vestardu Šimku par labu mūziku - jautājot, vai mūzika var glābt Latviju. Saruna caur apkārt valdošās nesaskaņas cēloņiem ved pie ideoloģijas ietekmes uz mākslu, meistarības kā labi paveikta darba lomu, Rietumu mūzikai raksturīgo spēcīgo konteksta un iederības izjūtu, kā arī tradicionālā un modernā saspēli Skrūtona, Adorno, Skrjabina un Šēnberga darbos un mūzikas iespējām aizsniegt transcendento. 

Literatūra: 

Scruton, Roger. Music as an Art. Bloomsbury Publishing, 2018. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar Ievu Puķi un Inesi Pudžu par Tenesija Viljamsa lugu "Ilgu tramvajs" un tās jauno iestudējumu Valmieras drāmas teātrī. Saruna par dzīvi šauros apstākļos, bezizeju un zemiem gaidu apvāršņiem, cilvēka sarežģīto, sašķelto dabu, nicinājumu un aktiera profesijas diktēto žēlastību. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai     pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par japāņu rakstnieka Šūsaku Endo romānu "Klusums" (1966), pēc kura uzņemta arī amerikāņu režisora Mārtina Skorsezī filma ar tādu pašu nosaukumu ("Silence", 2016) par jezuītu misionāru darbību Japānā 17. gadsimtā. Lācis kopsavelk grāmatas galveno tēmu kā stāstu par publisku atkrišanu no ticības. Irbe piedāvā ekskursu par jezuītu ordeņa dibināšanu, veiksmīgajām misijām Austrumos, kristietības ziedu laikiem Japānā (1570.-1614.) un sekojošo ticības aizliegumu. Irbe iebilst grāmatas tēzei, ka Japāna ir "purvs", kurā kristīgā ticība nekad neielaidīs saknes, kā arī pastāsta par Japānas apslēptajiem kristiešiem, kuri saglabājušies vēl šodien. Lācis piedāvā protestantisku skatījumu uz grāmatas galveno ticības pārbaudījumu – atteikšanos ar kāju uzkāpt Kristus tēlam. Irbe salīdzina grāmatu ar Skorsezī filmu, kurai pārmet pārāk modernas introspekcijas iepludināšanu 17. gs. domāšanā. Lācis uzsver, ka jebkurā gadījumā jāpriecājas par reliģisku filmu Holivudā, kas atgādina “martīru asinis ir Baznīcas sēkla" un rāda reālistisku skatījumu uz cilvēka niecīgajām spējām, kā arī zaudētas ticības sekām, kas izpaužas kā iekšēja nāve. Irbe noslēdz ar reportāžu par to, kā misionāri no Itālijas vai Portugāles 17. gs. sākumā varēja tikt uz Japāņu un kā šāds ceļojums noritēja, norādot uz kristietības augstajām likmēm, bet Lācis noslēdz ar atziņu, ka arī modernā sabiedrībā nevar kalpot vairākiem kungiem.

Literatūra:

Shusaku Endo, Silence (1966), tr. by William Johnston, New York: Taplinger Publisher Company, 1969.

John W. O'Malley, S.J., The Jesuits. A History from Ignatius to the Present. New York: Rowman&Littlefield, 2014.

"Japan's Crypto-Christians", Time Magazine, 1982: https://web.archive.org/web/20080721014400/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,925197,00.html;

https://en.wikipedia.org/wiki/Hidden_Christian_Sites_in_the_Nagasaki_Region

https://en.wikipedia.org/wiki/Kakure_Kirishitan

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar valststiesību ekspertu prof. Dr. iur. Ringoldu Balodi par Satversmes 99. pantu, kurā pasludināta reliģijas brīvība un valsts un baznīcas šķirtība. Balodis stāsta par šī panta pieņemšanas vēsturi atjaunotajā Latvijā, tā nepieņemšanu Satversmes sapulces laikos, šī panta anahronisko raksturu, atšķirībām starp to, kas rakstīts likumā un kā notiek praksē, kā arī norāda uz baznīcu krišanu valsts struktūru slazdā. Lācis vaicā, vai likuma skatījumā baznīca ir uzskatāma par parastu nevalstisko organizāciju, savukārt Irbe atgādina, ka kristieši arī ir daļa no Satversmē noteiktās Latvijas tautas kā suverēna.

Literatūra: 

Ringolds Balodis, 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Sag. autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. 319.-343. lpp. Skat. http://blogi.lu.lv/tzpi/files/2016/07/99_PANTS.pdf

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Telos.lv sarunājas ar LU filozofijas docenti Aiju Priedīti-Kleinhofu par politiskās nācijas saistību ar etnicitāti un dažādām nacionālisma teorijām. Lācis jautā, kāpēc politisko nāciju vērtē pozitīvi, bet etnisko nacionālismu nosoda, uz ko Priedīte-Kleinhofa atbild ar Entonija Smita tēzi: "Katrā nacionālismā ir gan pilsoniskais, gan etniskais elements.” Irbe savukārt skaidro etnicitāti kā esenciālu kategoriju, no kuras izriet gan tautu politiskās pašnoteikšanās tiesības, gan ius sanguinis, kā arī iemeslus, kāpēc etniskais esenciālisms mūsdienās ir tik nepieņemams. Lācis jautā, cik patiesa ir modernistu tēze, ka tautība ir salīdzinoši nesens konstrukts, kam Priedīte-Kleinhofa pretstata etnosimbolismu, ilgā laika teoriju un atziņu, ka sabiedrības elite var darboties tikai tautas kultūras kontekstā, kas neļauj pārcirst nācijas vēsturisko nabassaiti ar etnosu. Sarunas otrajā daļā Priedīte-Kleinhofa pievēršas Satversmes formulējumiem, demogrāfiskajai politikai un multikulturālismam, bet noslēgumā visi mēģina saprast, kas ir "dažādu tautību latvieši".

Literatūra: 

Smith, Anthony D., and Anthony Smith. Nationalism and modernism. Routledge, 2013.

Hroch, Miroslav. Social preconditions of national revival in Europe: a comparative analysis of the social composition of patriotic groups among the smaller European nations. Columbia University Press, 2000.

Kymlicka, Will. Multicultural citizenship: A liberal theory of minority rights. Clarendon Press, 1995.

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Arti Šlosbergu par populistu ekonomiskās programmas solījumiem un trūkumiem, vienlaikus atskatoties uz populismu jau kā daļēji noietu nesenās politiskās vēstures etapu. Sarunas iesākumā Lācis piesaka “mazo cilvēku” kā socioloģisku tipu un apraksta joprojām tikai daļēji politiski pārstāvēto Rietumvalstu neapmierinātā elektorāta daļu, kura pieprasa sociāli konservatīvu un ekonomiski kreisu politiku. Šlosbergs apgalvo, ka “mazais cilvēks” ir demagogu termins, tāpēc uzreiz pievērš uzmanību dotās sabiedrības elites kvalitātei. Lācis un Šlosbergs apspriež dažādas elites izpratnes un elites sociālā statusa pieejamību un mainību Šveicē, Lielbritānijā, ASV un Latvijā. Lācis norāda, ka populistu ekonomiskās prasības nosaka relatīvā deprivācija un paradokss – populisti grib lielāku valsts iesaisti noteiktos ekonomikas sektoros, vienlaikus prasot valsts neiejaukšanos citviet. Šlosbergs analizē Apalaču nabadzības sajūgtību ar Ķīnas un Meksikas lētajām ražošanas izmaksām caur ekonomiskās globalizācijas cikliskuma prizmu, kurā vienmēr būs gan kādi zaudētāji, gan ieguvēji. Šlosbergs kā vienu no iespējamiem pašreizējā globālā nemiera cēloņiem min elites pārprodukciju, kā arī kārtējo tehnoloģisko izrāvienu, kura rezultātā lērums profesiju kļūs bezjēdzīgas. Saruna pievēršas ASV populistu un postliberāļu izolacionismam, kas ir bīstams Latvijai, kā arī ekonomiskajam protekcionismam, kurš, Šlosbergaprāt, notiek pats par sevi bez īpašas populistu iesaistes. Irbe norāda, ka populismu vairo tieši vidusslāņa finansiālās drošības trūkums, bet Lācis piemetina, ka vidusslānis vēlas arī dažādus valsts nodrošinātus pakalpojumus, kas kopā ar vispārēju parādu un kredītsaistību pieaugumu norāda uz neizbēgamu valsts intervenci ekonomikā tuvākajā nākotnē. Lācis jautā – kā turpmāk izvairīties no sociālisma? Šlosbergs atbild, ka valsts iesaiste var būt dažāda, piemēram, stimulējot noteiktas industrijas, taču Lācis atgādina, ka visaptveroša labklājības valsts nav savietojama ar konservatīvu, subsidiāru un pašpietiekamu sabiedrības morālo dzīvi. Šlosbergs noslēdz, piekrītot, ka tiešām šobrīd varu ir pārņēmusi tāda elite, kas neatspoguļo vairākuma vērtības, taču vienlaikus aicina sargāties no "viltus praviešiem" un būt uzmanīgiem pret radikāliem sistēmas apvērsumiem.

Literatūra:

Eatwell, Roger, and Matthew Goodwin. National populism: The revolt against liberal democracy. Penguin UK, 2018.

https://nationalpost.com/opinion/peter-turchin-how-elite-overproduction-and-lawyer-glut-could-ruin-the-u-s

https://americanpostliberal.substack.com/p/pilkington-towards-a-postliberal

Mūzika: Yosi Horikawa, "Letter", no albuma "Vapor", 2013.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Atzīmējot divu gadu jubileju kopš dibināta biedrība "Peripatos", kura izveidoja un uztur portālu Telos, par sākotnējām iecerēm, sasniegto un nākotnes plāniem sarunājas Raivis Bičevskis, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe. Bičevskis apraksta portāla darbu kā darbu ar "lietām, kuras vērts saglabāt" un apliecina, ka Telos lasa daudzi, taču izvairās par to runāt. Kā nākamā gada tēmas redakcija piesaka zemās dzimstības problēmas izpēti, vairāk letonistikas, kā arī sarunas ar citu zemju konservatīvajiem domātājiem. Irbe uzsver, ka Telos ir nacionāli, sociāli un kristīgi konservatīvs, taču jēdzienu "konservatīvisms" jāpiepilda ar konkrētu saturu. Bičevskis uzsver modernā konservatīvisma saknes reakcijā uz Apgaismības un Franču revolūcijas izaicinājumu. Lācis norāda, ka ASV konservatīvie no parasta sašutuma pievērsušies pretuzbrukumam un konkrētu, praktisku jautājumu risināšanai. Sarunbiedri apskata latviešu vairākuma sociālo konservatīvismu, kas, viņuprāt, ir neiesakņots, nepārdomāts un tāpēc slikti iztur spiedienu. Bičevskis apraksta latviešu piesardzīgo, "strukturālo" konservatīvismu, kuru ir nepieciešams savienot ar Rietumu konservatīvo domu, nejaucot ar padomju “konservatīvismu”.  

Sarunas otrajā daļā tiek sniegtas atbildes uz redakcijai iesūtītajiem jautājumiem, kas ietver gan apmeklējuma statistiku, liberālā svārsta pavēršanos pretējā virzienā, slavinājumu un tulkojumu lomu, konservatīvajiem kā “krievu aģentiem”, gaidāmajām grāmatām un lūgšanām. 

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski un Agnesi Irbi par Covid-19 pandēmiju un tās ierobežošanas mēģinājumiem. Irbe salīdzina 19. un 20. gs. pieejas un izsaka brīdinājumu par piespiedu vakcinācijas prettiesiskumu, Lācis stāsta, kā apbrīnojis valstu mobilizāciju vīrusa agrīnajās dienās, bet tagad par to šaubās, savukārt Bičevskis norāda uz pirmspolitiskām solidaritātes formām, tiesību sasaisti ar zināšanām un pienākumiem, kā arī atgādina par cilvēka galīgumu. 

Atsauces: 

Kowalik M. Ethics of vaccine refusal. Journal of Medical Ethics. Published Online First: 26 February 2021. doi: 10.1136/medethics-2020-107026 ; https://jme.bmj.com/content/early/2021/10/20/medethics-2020-107026.abstract

Diskusiju par piespiedu vakcinācijas tiesisko pamatotību prestižā franču pamattiesībām un pamatbrīvībām veltītā periodiskajā izdevumā skat.: Philippe Ségur, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid, ar atbildi: Caroline Lantero, David Braunstein, "Sur la licéité d'une obligation vaccinale anti-Covid - 2", Revue des droits et libertés fondamentaux, 2021: http://www.revuedlf.com/droit-administratif/sur-la-liceite-dune-obligation-vaccinale-anti-covid-2/

Izvilkumi no ASV Piektās apgabaltiesas sprieduma pret OSHA (The Occupational Safety and Health Act, latviski: Darba drošības un veselības aizsardzības likums), kas apstādināja federālās valdības izdoto obligātās vakcinācijas rīkojumu: https://brownstone.org/articles/excerpts-from-the-5th-circuit-court-judgement-against-osha/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe sarunājas ar nesen iznākušās Keitijas Faustas un Steisijas Meningas grāmatas “Bērni vispirms” tulkotāju Alīnu Ozoliņu par bērnu tiesību kustību, kas sistemātiski stāda bērnu intereses kā prioritāras pār pieaugušo vēlmēm. Sarunā apskatīti pētījumi par bērnu labākajām interesēm un nepieciešamība pēc bioloģiskajiem – nevis sociālajiem – vecākiem, kā arī uzsverta vecāku dzimuma nozīmība, īpaši ņemot vērā plaši pētīto beztēvības fenomenu. Ozoliņa stingri aizstāv vecāku laulības saglabāšanu pat tajās situācijās, kad viens vai abi laulātie un vecāki personīgi jūtas nelaimīgi un nepiepildīti. Sarunas otrajā daļā Irbe un Ozoliņa pievēršas mākslīgās apaugļošanas problemātiskajiem aspektiem, pašas dabas pretestībai bioloģiskām manipulācijām, pārkāpumiem pret bērna tiesībām zināt savus bioloģiskos vecākus, kā arī apspriež “Netflix” producēto skandalozo dokumentālu filmu “Mūsu tēvs” par kādu ārstu, kurš izmantoja nevis donoru spermu, bet gan savējo. Noslēgumā Ozoliņa aicina ģimenes aizstāvības organizācijas apvienoties, lai koordinēti strādātu pie bērnu tiesību likumprojektiem, kā arī pievērst uzmanību milzīgajam šķirto laulību skaitam Latvijā un stingrāk regulēt medicīnisko apaugļošanu.

Literatūra:

Fausta, K., Meninga, S., Bērni vispirms. Kāpēc mums vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība, tulk. Ozoliņa, A., Rīga: Asociācija "Ģimene", 2023.

Skat. arī: http://asociacijagimene.lv/iznacis-ilgi-gaiditais-gramatas-berni-vispirms-tulkojums-latviesu-valoda/

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Uz pieaugošā Eiropas lauksaimnieku protestu fona Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Mišela Velbeka romānu "Serotonīns" - grāmatu, kurā trāpīgi kritizēta Eiropas Savienības industrializētās lauksaimniecības politika un pravietota "dzelteno vestu" kustība. Lācis uzsver divu, viņaprāt, galveno grāmatas tēmu - mīlestības un lauksaimniecības - dziļo saistību, jo bez savstarpēji uzupurējošās mīlestības saitēm nav iespējama stipra laulība kā ģimenes lauksaimniecības pamats, savukārt Irbe salīdzina romāna vēstījumu ar Andreja Zvjaginceva filmu "Leviatāns", kurā arī tiek meklēts vispārējās puves cēlonis. Sarunas nobeigumā abi pievēršas konservatīvo vērtību paradoksam: lai nodrošinātu nacionālās tautsaimniecības aizsardzību, nepieciešama masīva valsts iejaukšanās saimnieciskajā dzīvē, kas galu galā nozīmē arī iejaukšanos privātajā dzīvē - un galu galā nav savietojama ar konservatīvo uzsvaru uz pašpietiekamību.

Literatūra: Mišels Velbeks, Serotonīns, no franču valodas tulkojis Dens Dimiņš, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par gaidāmo Rodžera Skrūtona grāmatas "Kā būt konservatīvam?" tulkojumu no KODOKA. Saruna par pirmspolitisko pirmās personas daudzskaitli, galda manierēm kā kolektīvu, noklusētu zināšanu formu, sabiedrisko līgumu starp mirušajiem, dzīvajiem un vēl nedzimušajiem un par to, kā atjaunot biedrošanās ekosistēmu pēc tam, kad totālitārisms visu aizslaucījis un pakārtojis viena viena virsmērķa sasniegšanai. Noslēgumā Lācis vēlas kritizēt Skrūtonu par mērenību, bet viņu apbur Bičevska vārdi par svēto un skaisto vietu objektīvo starojumu. 

Literatūra:

Scruton, Roger, How to be a conservative, ‎Bloomsbury Continuum, 2014. 

Skat.: https://www.kodoka.lv/gramatas/ka-but-konservativam 

Skat. arī: https://veikals.kodoka.lv/veikals/item/rusanovs-un-partneri/konservativisms-rodzera-skrutona-izpratne/ 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis iztaujā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) ilggadēju arhibīskapu Jāni Vanagu. Saruna par baznīcu šodien un padomju gados; par kristietības atšķirīgo stāvokli Rietumu kultūras areālā no vienas puses un Āfrikā un Āzijā no otras; par Rietumos jūtamā naidīguma pret kristietību cēloņiem un izpausmēm; par kreisajām kustībām, neopagānismu un okultismu; par teoloģisko spriedzi starp bauslību un bezgalīgu pieņemšanu; par dažādām konfesijām, baznīcas disciplīnu un mazajām draudzēm laukos; par latvietības attiecībām ar kristietību; un visbeidzot par Vanaga emeritēšanos un to, kas ar luterāņu baznīcu notiks pēc tam.

Sarunā pieminētie avoti:

Louise Perry: https://www.firstthings.com/article/2023/10/we-are-repaganizing

Robert Barron: https://www.youtube.com/watch?v=bBMOwZFpZX0

Demos konferences pirmā sesija: https://www.youtube.com/watch?v=qSrt0M6B940

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par konservatīvismam derīgām pamācībām no Martina Heidegera rakstu krājuma "Malkasceļi". Vispirms Heidegers pats tematizēts kā moderni antimoderna figūra, tad izcelta Heidegera mākslas filozofija, kas caur skaistām lietām un darinājumiem māca uztvert realitātes patiesību, tālāk abi iztirzā jaunlaiku matematizētās dabaszinātnes kritiku, kas visu pasauli padara par ainu un priekšstatu spēli, lai noslēgumā pievērstos Nīčes pasludinātajam metafizikas galam un visu vērtību pārvērtēšanas bīstamībai un ieguvumiem. 

Literatūra:

Heidegers, M. Malkasceļi, tulk. Kūlis R., Rīga: Intelekts, 1998. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par amerikāņu kinorežisoru Terensu Maliku, iespējams, pēdējo lielo reliģiski metafiziskā autorkino pārstāvi. Lācis uzsver Malika filmu spēju uzasināt jūtīgumu pret apkārtējo pasauli, savukārt Irbe izceļ Maliku kā pirmšķirīgas kristīgās mākslas radītāju ar kultūrvēsturisku nozīmi, stāvot līdzās Mikelandželo vai Baham. Lācis ieskicē Malika filozofa izglītību un neaizstāvēto disertāciju par Mārtinu Heidegeru, bet Irbe raksturo Malika darbus kā veselumu un viņa filozofisko attīstību, pēdējās desmitgades darbus aprakstot kā "liturģiskus". Tālāk Irbe īsi piesaka divas agrīnās filmas "Sliktās zemes" un "Debešķīgās dienas" ar naivo, nedidaktisko un pat atsvešināto stāstītāju. Abi secīgi analizē Malika "otrā posma" galvenās filmas, nereti strīdoties par to, kas vispār filmā tiek pateikts un kāds ir tās vēstījums. "Tievo sarkano līniju" Irbe un Lācis apspriež kā pavisam netipisku kara filmu par cilvēka mirstīgumu, kas neierakstās nevienā žanriskajā standartā. Lācis mēģina pamatot, kāpēc, viņaprāt, Malika labākā filma ir "Jaunā pasaule", redzot to kā vienīgo, kurā pienācīgi "atrisināta" visās pārējās filmās piesauktā mīlestības tēma. Abi iesaistās diskusijā par filmas vēstījumu, un Irbe uzsver, ka garā eposa vidējo haotisko daļu izglābj un atrisina pēdējās sešas minūtes. Irbe slavē "Dzīvības koku" un vērienīgos līdzekļus, ar kuriem mēģina atbildēt uz filmas sākumā uzdoto jautājumu par nāvi un zaudējumu. Abi diskutē par to, vai filmā attēlotā ģimene ir tiešām disfunkcionāla un kādas būtu dabas un žēlastības pareizās attiecības. Saruna noslēdzas ar "Slēptās dzīves" apskatu: Irbe raksturo franciskānisko harizmu šajā filmā, bet Lācis slavē veidu, kā filmā apvienoti Kirkegors, Heidegers un mīlestības visaugstākā izpausme. Nobeigumā Irbe skaidro, kāpēc Malika estētiskā forma ir neatdarināma, bet Lācis norāda uz Malika metodes trūkumiem dažos viņa neveiksmīgajos darbos, kuros daļas neturas kopā veselumā.

Filmogrāfija:

"Badlands": https://www.imdb.com/title/tt0069762/?ref_=nm_flmg_t_16_dr

"Days of Heaven": https://www.imdb.com/title/tt0077405/?ref_=nm_flmg_t_15_dr

"The Thin Red Line": https://www.imdb.com/title/tt0120863/?ref_=nm_flmg_t_14_dr

"The New World": https://www.imdb.com/title/tt0402399/?ref_=nm_flmg_t_13_dr

"The Tree of Life": https://www.imdb.com/title/tt0478304/?ref_=nm_flmg_t_12_dr

"To the Wonder": https://www.imdb.com/title/tt1595656/?ref_=nm_flmg_t_11_dr

"Knight of Cups": https://www.imdb.com/title/tt2101383/?ref_=nm_flmg_t_10_dr

"Song to Song": https://www.imdb.com/title/tt2062700/?ref_=nm_flmg_t_6_dr

"A Hidden Life": https://www.imdb.com/title/tt5827916/?ref_=nm_flmg_t_3_dr

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par dabas aizsardzību, mēģinot uztaustīt sociāli konservatīvu atbildi bieži piesauktajai šodienas krīzei. Saruna par apokaliptismu, globālismu, lokālismu, cilvēka uztveres un rūpju loka mērogu, kristīgajām ķecerībām un citām lielām idejām. Prof. Bičevskis visiem piekodina nemest atkritumus Strenču mežā. 

Apokaliptiska vides iznīcības diagnoze no 1913. g., skat. Klages, Ludwig. Mensch und Erde. Diederichs, 1929. Oriģinālā lasīt: https://www.detopia.de/1910/1913-Klages-Ludwig-Mensch-und-Erde-Grusswort-an-den-Freideutschen-Jugendtag.pdf ; angļu tulkojumā: http://www.revilo-oliver.com/Writers/Klages/Man_and_Earth.html

Konservatīvu pieeju vides aizsardzībai skat. Scruton, Roger. Green philosophy: How to think seriously about the planet. Atlantic Books Ltd, 2014.

Ierakstīts studijā "Ambona". 

__________________________________________________________________________________

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina liberālisma klasisko tekstu un domātāju izpēti, šoreiz pievēršoties Džona Stjuarta Milla ietekmīgajam 1859. gada darbam “Par brīvību”. Sarunas iesākumā Irbe īsi raksturo Milla laiku un dzīvi un secīgi izved cauri darba nodaļām, apskatot Milla retoriskā stila īpatnības un brīvības definīcijas izvairīgumu. Lācis raksturo Millu kā progresīvā – nevis klasiskā – liberālisma spilgtāko pārstāvi, kuram svarīgi absolūti unikālos dzīvesstila eksperimentētājus pasargāt no neizglītotās, viduvējību pilnās sabiedrības tirānijas un kritiski neizvērtētajiem aizspriedumiem. Turpmākā sarunā abi pievēršas Milla vēstures izpratnes dīvainībām, jautājumam par Aristotelu un Jēzu Kristu kā utilitāristiem, Milla grūtībām savienot cilvēces vispārējo laimi ar individuālo pašrealizāciju, patiesības meklējumu imperatīva saistībai ar dogmātisko relatīvismu, vēsturisko paražu un tradīciju iekšējai racionalitātei, kā arī Milla recepcijai Džeimsa Ficdžeimsa Stīvensa, Morisa Koulinga un Patrika Denīna darbos.

Literatūra:

Mill, John. S., On Liberty, London: J. W. Parker, 1859.

Mills, Džons S., Par brīvību, tulk. Ījabs I., Rīga: Tapals, 2007.

Stephen, James Fitzjames. Liberty, Equality, Fraternity: And Three Brief Essays. University of Chicago Press, 1991.

Cowling, Maurice. Mill and liberalism. Cambridge University Press, 1990.

Deneen, Patrick J. Regime Change: Toward a Postliberal Future. Penguin, 2023.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Skat. arī: https://telos.lv/saruna-par-jesajas-berlina-mantojumu-1-dala

https://telos.lv/saruna-par-jesajas-berlina-mantojumu-2-dala

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Juriste Baiba Rudevska atbild uz Telos.lv lasītāju iesūtītajiem jautājumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanas likumprojektu un tā anotāciju. Sarunā skaidrojam, kāpēc Satversmes 110. panta precizējums ir nepieciešams, vai piedāvātā definīcija ievieš kaut ko jaunu, kā risināt nereģistrētās kopdzīves radītās praktiskās problēmas, kas ir vecāku tiesības un brīvības un - nobeigumā - kādas, pēc Rudevskas domām, būs ilgtermiņa negatīvās sekas tādu jēdzienu kā "ģimene", "vecāki", "māte" un "tēvs" atstāšanai brīvsolī un juridisko jēdzienu pakļaušanai subjektīvos izjutumos balstītām svārstībām un aptuvenībām. Anotācijas autore gaidāmo tautas nobalsošanu, par kuru uzsākta parakstu vākšana, nosauc par "tautas izdzīvošanas jautājumu". 

Likumprojektu ar anotāciju skatīt šeit: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par franču filozofa Alēna Benuā (dz. 1943. g.) mīta un mitoloģijas izpratni. Bičevskis uzsver, ka Benuā neaicina atgriezties pie druīdiem, bet Lācis apcer mīta un filozofijas nošķīrumu kā pretstatu starp parādīšanos un pierādīšanu. Lācis Benuā mīta analīzes pieejā slavē psiholoģizācijas un sociāli funkcionālo skaidrojumu noraidījumu, savukārt Bičevskis iezīmē 19. un 20. gs. kultūrvēsturisko ietvaru, kurā mīts kļūst par radikālas kritikas līdzekli, kas noraida pēdējo gadsimtu filozofijas un moderno dabaszinātņu tendences, kuras atsvešina no realitātes. Lācis uzsver mītos sastopamo “neatminamo laiku” perspektīvu, kas ļauj pasauli piedzīvot kā veselumu, ko var saprast tikai tajā rituāli un kultiski piedaloties, bet Bičevskis raksturo mītos dotos mājienus, čukstus un saliktās metaforas kā piesātinātu realitātes uztveres veidu, kurā būtiska ir mīta stāstnieciskā, vēstījošā forma, kas pašus klausītājus dara uztvērīgākus un uzmanīgākus. 

Literatūra: 

Alain de Benoist, The Empire of Myth, Arcana Europa, 2021. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas par Krievijas iebrukuma Ukrainā saasinātajiem jautājumiem, kurus parasti aizsedz miera laiku "optiskā ilūzija". Bičevskis stāsta par Ernstu Jingeru un Krieviju kā modernitātes eksperimentu, Agnese skaidro kristīgo taisnīga kara teoriju un amerikāņu neoreālisma ģeopolitiķu skarbumu, bet Krišjānis pievēršas Putina atbalstītājiem Eiropā un krievu dziļā garīguma mītam. Noslēgumā iztirzāta latviešu inteliģences iesovjetizācija, iekrievotība un iekreisotība, kas liek mudināt uz piketiem Daugavpilī un Valkā. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai    pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar politologu Andi Kudoru par Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā un tās nozīmi ASV, Eiropas un Latvijas konservatīvajiem. Saruna par Trampa fenomenu iepretim citiem republikāņu un demokrātu kandidātiem, liberāļu radikālismu un politiskā piedāvājuma trūkumu, dažādām par Trampu nobalsojušām demogrāfiskajām grupām un to apsvērumiem, kā arī par politiskās retorikas lomu un mēģinājumiem saprast vidusmēra amerikāņa ģeopolitiskā izolacionisma tendences.

Skatīt arī:

https://edwardfeser.blogspot.com/2024/09/trump-buyers-guide.html

Frēnsiss Fukujama par Trampa uzvaru: https://www.ft.com/content/f4dbc0df-ab0d-431e-9886-44acd4236922

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Baltijas Reformātu teoloģijas semināra direktoru Arti Celmiņu par pievēršanos kristietībai un apoloģētikas stratēģijām. Artis uzsver Augustīna atklāšanu filozofijas fakultātē un LU Teoloģijas fakultātes sekulārisma programmu, kritizē ticības psiholoģizēšanu un stāsta par presupozicionālo apoloģētiku, kas atsedz neitralitātes neiespējamību, cilvēktiesību humānisma nesakarīgumu un paaugstināšanos pār Dievu. Krišjānis ar Arti jautājumā par cilvēku dumpošanos aizstāv voluntārismu, bet Agnese pārstāv kognitīvismu, bet noslēgumā visi piekrīt krustam un grēksūdzei kā spēcīgākajiem apoloģētikas instrumentiem. 

Atsauces: 

"Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties." (Rom. 1:18-20). 

Augustīns, Atzīšanās, tulk. Laura Hansone, Rīga: Liepnieks&Rītups, 2008. 

Cornelius van Til, The Defense of the Faith, Philadelphia: The Presbyterian and Reformed Publishing Company, 1955. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona". 

Pirmajā sarunā par tautsaimniecības jeb ekonomikas pamatiem Agnese Irbe un Krišjānis Lācis definē dažus kodola jēdzienus, skaidro, kāpēc tautsaimniecība ir humanitāra, nevis eksakta zinātne, apraksta privātīpašuma nojēgumu un pamatojumu dabīgo tiesību teorijā, uzsver saimnieciskās darbības pamata vienību - ģimeni jeb saimi un apskata apmaiņas darījumu pirmsmorālo būtību. Irbe uzsver darījumu objektīvo loģiku, bet Lācis satraucas par krāpšanos un uzcenojumiem. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Sarunu sērijā par mūsdienu liberālismu publicējam pirmo sarunu par Rīgā dzimušā filozofa un esejista Jesajas Berlina intelektuālo mantojumu. Tajā Lācis kritiski aplūko divu brīvību, pozitīvās un negatīvās, nošķīrumu, īpaši pievēršoties spaidiem, savukārt Irbe ievieš jaunu jēdzienu "epistēmiskais pakalns" un sarunas beigās skaidro, kāpēc viņa ir anti-Berlins. 

Bibliogrāfija: 

Isaiah Berlin, "Two Concepts of Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 166-217. 

Isaiah Berlin, "Introduction to Five Essays on Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 3-54. 

Isaiah Berlin, "Liberty", in Isaiah Berlin, Liberty, ed. by Henry Hardy, Oxford: Oxford University Press, 2002, pp. 283.-287. Latviešu valodā skat. http://www.isaiahberlin.org/lv/posts/3

Jesaja Berlins, Četras esejas par brīvību, tulk. Zane Rozenberga, Rīga: Sprīdītis, 2000. 

Leo Strauss, "Relativism", in Relativism and the Study of Man, ed. Helmut Schoeck and James W. Wiggins, New York: Van Nostrand, 1961. Reprinted in Leo Strauss, The Rebirth of Classical Political Rationalism, Chicago: The University of Chicago Press, 1989. 

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes  klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot  vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

https://telos.lv/ziedot/

Otrā Telos aplāde par runas brīvību, kurā Agnese Irbe grib dot vārdu visiem, bet ne visās vietās, Raivis Bičevskis uzsver dažādas brīvības un runas pretrunas, savukārt Krišjānis Lācis aicina izslēgt mikrofonu pelagiāņiem un donatistiem. 

Sv. Augustīnu par runas brīvības ierobežojumiem skat. Augustinus, Epistulae, 93, 16-17 et 185, 11.

Ierakstīts studijā "Ambona". 

 __________________________________________________________________________________

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Jāzepu Baško un Agnesi Irbi par izdevniecības KODOKA pagājuša gada decembrī izdoto britu publicista Daglasa Marija 2019. g. grāmatu "Pūļa neprāts". Baško grāmatu izceļ kā īso ievadkursu aktuālo kultūrkaru tematikā, bet Irbe norāda uz sociālo tīklu milzīgo ietekmi un Marija analītisko racionālismu kā darba caurviju tēmām, savukārt Lācis novērtē Marija atzinumu, ka postmodernās spēles un šaubu laikmets līdz ar sociālā taisnīguma un atjēdzības cīņām ir noslēdzies. Turpinājumā Baško pretstata kristietību un intersekcionālismu kā divas nesavietojamas reliģijas, un Irbe aicina nejaukt klasisko marksismu ar vēlīno liberālismu. Baško piedāvā materiālistiski ekonomisku intersekcionālo aktīvistu darbības lasījumu, savukārt Lācis uzrāda programmatūras kundzību pār aparatūru kā grāmatas galveno filozofisko tēmu. Tālāk Irbe novērtē Marija pārliecinoši veikto gejisma dekonstrukciju, savukārt Baško apskata intersekcionālisma pretrunas starp indivīdu un grupu identitāti, kā arī satraucas, ka Silikona ielejas algoritmi kaitē kopīgajam labumam. Irbe šaubās par atjēdzīgo aktīvistu reālo skaitlisko ietekmi, Baško bažījas par pieaugošo tieksmi klusēt milzīgas skaļi izteiktas muļķības priekšā, bet Lācis atgādina, ka fanātiski pārliecināti mazākumi nosaka vēstures gaitu. Irbe kā bīstamu pieaugošā neprāta cēloni nosauc Rietumu atslēgas institūciju nepārliecinātību par sevi, bet Baško brīdina no toksiskā sentimentālisma un vēlas atgriezties pie racionāliem publiskās diskusijas kritērijiem. Noslēgumā Irbe slavē Mariju kā konservatīvo pilsoniskā aktīvisma paraugu un Baško aicina apjaust piedošanas nozīmi interneta strīdu laikmetā. 

Literatūra: 

Marijs, Daglass. Pūļa neprāts: dzimums, rase, identitāte. Tulk. Karīna Tillberga. Rīga: Kodoka, 2022. 

Fragmentus no grāmatas var izlasīt: https://telos.lv/jaunas-gejisma-dogmas/ un https://telos.lv/kada-jauna-cilveka-stasts/

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par Johana Volfganga Gētes 1774. g. vēstuļu romānu “Jaunā Vertera ciešanas”. Iesākumā Bičevskis piesaka darbu kā Gētes jaunības gadu zvaigžņu stundu Eiropas mēroga lasītāju telpā, Irbe darbu izceļ kā vienu no pieejamākajiem 18. gs. romāniem, bet Lācis norāda uz darba visai agrīno romantismu Apgaismības laikmeta viducī. Bičevskis raksturo vēstuļu formāta personiski uzrunājošo kvalitāti un Gētes nelaimīgo mīlestību pieredzi, un Irbe tālāk pārstāsta romāna gaitu, uzsverot Vertera sākotnējo pastorālo jūsmu par apkārtējo pasauli, dedzīgo iemīlēšanos tikumīgajā Šarlotē un pakāpenisko iekšējās pasaules aptumšošanos, saprotot, ka Šarlote ir salaulāta ar krietno Albertu. Bičevskis jautā, vai stāsts tiešām ir tikai par nelaimīgu mīlestību, un norāda uz iztēles spēka centrālo lomu darbā, savukārt Lācis atzīmē, ka paša Vertera heidegeriskā “uzskaņotība” nosaka to, kā noteiktas ainavas viņam parādās vai aizslēpjas. Bičevskis darbā saskata apdāvināta un jūtīga cilvēka cīņu par vietu pasaulē, kā arī apnikumu no būšanas pasaulē, bet Irbe atzīmē darbā pārliecinoši attēloto slimīgo apsēstību kā jaunu, unikālu tēmu sava laika literatūrā. Tālāk Lācis pievērš uzmanību Vertera un Alberta diskusijai par pašnāvības ētisko attaisnojumu, kurā Alberts pārstāv apgaismības saprātīgo un morālajam pienākumam sekojošo pusi, savukārt Verters pārstāv kaislību varā nonākušu indivīdu, ko pārējai sabiedrībai grūti tiesāt. Irbe turpina izcelt Gētes zinātnisko interesi par morbidām apsēstībām un apraksta Vertera pakāpenisko samaitāšanos, kā arī pašas Lotes līdzatbildību par Vertera pašnāvību, izvērtējot Lotes apsvērumus un alternatīvas Vertera glābiņa iespējas. Lācis jautā, kāpēc darba kulminācijas brīdī tik nesaprotami liela loma ir atvēlēta Džeimsa Makfērsona “Osiāna poēmu” lasījumam, uz ko Bičevskis atbild, ka Gētes teksts ir apzināti veidots kā literārs eksperiments ar negaidītu eksistenciālo iespēju un niansētu pārdzīvojumu lauku. Tālāk Irbe ieskicē darba pārpratumu pilno recepcijas vēsturi un tam sekojošo “Vertera māniju”, uz ko Gēte reaģējis ar vilšanos, bet Bičevskis apcer dažādos Gētes darbus kā ceļojumus pašizpētes bezdibeņos. Noslēgumā Lācis šaubās par “Vertera ciešanu” derīgumu šodienas pārjūtīgajā un pārkairinātajā subjektīvisma laikmetā, Bičevskis izceļ izglītības nozīmi un uzskata, ka šādu iekšējo pasauli tomēr ir vērts celt dienasgaismā, savukārt Irbe atzinīgi vērtē darbu kā pārlaicīgu stāstu par jauna cilvēka nobriešanu, kas varētu uzrunāt arī šodienas identitāti meklējošos jauniešus.

Literatūra:

J. V. Gēte, Jaunā Vertera ciešanas, tulk. V. Balode, Rīga: Liesma, 1979.

John Armstrong, Love, Life, Goethe: Lessons of the Imagination from the Great German Poet, Farrar, Straus & Giroux, 2007.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠Telos⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠Spotify vai⁠⁠ ⁠⁠Google podcasts⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra (1565–1616) lugu “Hamlets”, kas sarakstīta un iestudēta ne vēlāk kā 1601. gadā. Saruna tapusi kā atbilde Tomasa Stērna Eliota apgalvojumam, ka “Hamlets” ir “mākslinieciska neveiksme”. Iesākumā Irbe un Lācis cildina Šekspīra pārlaicīgo izcilību iepretī Gētem un Šilleram, kā arī iezīmē lugas tapšanas laiku un atgādina tajā notiekošo. Tālāk sarunā Irbe pievēršas Hamleta neveselīgajai, iespējams, pārspīlētajai apsēstībai ar savas mātes netiklību, kas traucē viņa atriebības uzdevumam, savukārt Lācis mēģina aizstāvēt lugas nepsiholoģiskumu, Hamleta apdomīgo racionalitāti un morālo patosu. Irbe skeptiski izvērtē Hamleta Mišela Montēņa garā ieturētos “eksistenciālos” monologus un jautā par Vitenbergas lomu lugā, bet Lācis mēģina aizstāvēt lugas kristīgās tēmas, providenciālo atrisinājumu un Hamleta dvēseles izglābšanos attiecīgā laikmeta Anglijas publiski pieļaujamo tēmu ietvaros. Sarunas beigu daļā Irbe apskata Ofēlijas stāstu kā vienīgo īsto lugas traģēdiju, uzrāda moderno uzvedumu un ekranizāciju pārpratumus un neloģiskos sagrozījumus, un Lācis piekrīt, ka Ofēlijas stāsts ir nevis nevajadzīga uzmanības novēršana, bet gan paradigmatisks nevainības un tikumības pretstats Hamleta mātei karalienei.

Literatūra:

V. Šekspīrs, Hamlets, tulk. K. Egle, Zvaigzne ABC: Rīga, 200.

https://telos.lv/hamlets-problemas/

https://telos.lv/hamlets-princis-poema/

Lake, Peter. How Shakespeare put politics on the stage: Power and succession in the history plays. Yale University Press, 2016.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties ⁠⁠⁠⁠⁠Telos⁠⁠⁠⁠⁠ aplādēm kādā no šīm vietnēm: ⁠⁠⁠⁠⁠Spotify vai⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Google podcasts⁠⁠⁠⁠⁠.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Arhitekte Zaiga Gaile sarunājas ar filozofiem Krišjāni Lāci un Valteru Zariņu par būvniecības mākslu, nama formas saistību ar cilvēka dvēseles veselību, arhitektūras nākotni un pakešu logiem kā civilizācijas postu. Saruna par labas būves balstīšanu samērā, kā arī apkārtējas vides, laikmeta un kosmosa kopsakarību uzliktajās robežās. Zaiga iestājas par atturību projektēt jaunas celtnes, Krišjānis iepazīstina ar britu valdības sastādīto labākai būvmākslai veltīto ziņojumu, pie kura savu roku pielicis arī Rodžers Skrūtons, bet Valters sniedz praktiskus ieskatus no namdara skatpunkta. 

Atsauces: 

Britu valdības 2020. gada ziņojums par labākas būvmākslas un pilsētplānošanas prakses nepieciešamību un vadlīnijām: https://www.createstreets.com/beauty-commission/

Sīriešu arhitekte Marva al Sabūni par to, kā slikta arhitektūra ietekmējusi Sīrijas pilsoņu karu: Al-Sabouni, Marwa. The Battle for Home: the vision of a young architect in Syria. Thames & Hudson, 2016.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Krišjānis Lācis sarunājas ar Raivi Bičevski par labklājības valsts ēnas pusēm, kā skatījuma prizmu lasot vācu sociologa, Frankfurtes sociālo pētījumu institūta pašreizējā vadītāja Stefana Lēseniha 2016. gadā izdoto grāmatu "Eksternalizācijas sabiedrība" un filozofa Gernota Bēmes 2021. gada darbu "Par nemieru labklājībā". Saruna par to, ka pat sociālās valsts sagādāta komforta milzīgās izmaksas galu galā tiek uzveltas uz citu pleciem, piemēram, upurējot Grieķijas ekonomiku uz Vācijas valūtas stabilitātes altāra, vai sociālo darbu padarot par lētā darbaspēka ekspluatācijas vietu; ka pieaugot labklājības nodrošinātības paredzamībai, sabiedrībā vairojas nemiers, jo atpūta tiek padarīta par performanci; kā arī cilvēka laimei nepieciešamo risku, spontanitāti un paļāvību.

Literatūra: 

Stephan Lessenich. Neben uns die Sintflut. Die Externalisierungsgesellschaft und ihr Preis. Hanser: Berlin, 2016.

Gernot Böhme, Rebecca Böhme. Über das Unbehagen im Wohlstand. Suhrkamp: Berlin, 2021. 

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai  pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".

Raivis Bičevskis, Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina sarunu par vides uztveres robežām. Šoreiz par globālo sasilšanu, pilsētas strīdu ar laukiem, dabas glābšanu kā modernitātes projektu, cilvēka radikālo atšķirību no citām dzīvām būtnēm, monoteismu un politeismu dabas aizsardzībā, kā arī to, kas praktiski izriet no tādām mistiski poētiskām atziņām, kā "māsa saule, brālis vējš". 

Kristiešu, specifiski Romas katoļu vides aizsardzības ētikas piemēru skat. Pāvests Francisks, Enciklika Laudato Si', Rīga: Vox Ecclesiae, 2016.

Par pilsētu risinājumu ielaušanos laukos skat. Klose, Hans. Fünfzig Jahre  Staatlicher Naturschutz: ein Rückblick auf den Weg der deutschen  Naturschutzbewegung; Staatliche Stelle für Naturdenkmalpflege, Reichsstelle für Naturschutz, Bundesanstalt für Naturschutz und  Landschaftspflege, Gießen: Brühlscher Verlag, 1957.

Ierakstīts studijā "Ambona".

___________________________________________

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, braucot transportā, mājas darbus darot vai strādājot - piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify un Google podcasts.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par #MeToo jeb #EsArī kustību – kas vērsta pret seksuālo uzmākšanos –, tās panākumiem un trūkumiem. Iesākumā Lācis atzinīgi vērtē #MeToo puritānismu, bet vienlaikus nosoda par rupjiem 8. baušļa pārkāpumiem, savukārt Zvaigzne kustību vērtē kā likumsakarīgu reakciju uz 1960. gadu seksuālo revolūciju un norāda uz seksuālās morāles sociālo stratifikāciju. Irbe iezīmē īsu #MeToo kustības vēsturi, kas aizsākās ar Hārvija Vainstīna seksuālās uzmācības atmaskošanu, Lācis atgādina par Trampa vēlēšanu kampaņas sakairināto gaisotni, bet Zvaigzne jautā, kāpēc uzmanība tika pievērsta tikai Vainstīnam, nevis daudziem citiem Holivudas darboņiem vidē, kurā seksuālā izlaidība un uzmākšanās ir noklusējuma stāvoklis. Tālāk Zvaigzne pievērš uzmanību linča tiesas iezīmēm #MeToo kustībā, kas norāda uz oficiālo taisnīguma nodrošināšanas institūciju bezspēcību, bet vienlaikus arī uz atsacīšanos no nevainīguma prezumpcijas. Irbe turpina ar Džonija Depa un Amberas Hērdas prāvas aprakstu, apgalvojot, ka tas ir pavērsiens #MeToo kustībā, jo plašākā sabiedrībā lika pārvērtēt automātisko reakciju “ticēt sievietei”, savukārt Lācis apraksta Kevina Speisija prāvu un attaisnošanu, kurā apsūdzēto pusei izdevās pierādīt, ka liecinieku apgalvojumi nav pilnībā patiesi. Zvaigzne atgriežas pie Depa gadījuma, izceļot abu iesaistīto destruktīvās attiecības un aicina nošķirt ekrāna tēlu un māksliniecisko veikumu no pašas personas. Tālāk Irbe analizē Toda Fīlda 2022. g. filmu “Tāra” par fiktīvu talantīgu diriģenti, kas seksuālās uzmācības dēļ zaudē visu, bet vienlaikus paaudžu atšķirības dēļ nespēj saprast, ka 80. un 90. gados mākslas nozarē ierastās seksuālās izlaidības laiks ir beidzies. Domājot par “Tāru”, Irbe un Zvaigzne aicina novērtēt mākslinieciskā sniegumā ieguldīto darbu neatkarīgi no paša mākslinieka personīgajiem trūkumiem, savukārt Lācis mēģina atbalstīt jaunākās paaudzes atcelšanas kultūru, ko varētu izmantot konservatīvu mērķu vārdā. Noslēgumā Lācis #MeToo kustību saredz kā iespēju aktualizēt t. s. Billija Grēema likumu un Zvaigzne pievēršas #MeToo izpausmēm Latvijā, Punctum publikāciju sēriju nosaucot par piemēru, kā tieši nevajadzētu darīt, bet Irbe atgādina, ka vēl pavisam nesen Romāna Poļanska sakarā publiskā attieksme bija pilnīgi citāda, tādēļ jābūt godprātīgiem.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Mūzika: Yosi Horikawa, “Letter”, no albuma “Vapor”, 2013.

TELOS ir tīmekļa portāls, kuru 2021. gadā izveidoja filozofu biedrība Peripatos. Tas ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. TELOS sengrieķu valodā nozīmē ‘mērķi’, ‘piepildījumu’ vai ‘pilnīgojumu’ un tādējādi ilustrē arī šīs “Sarunu” aplādes pamata uzdevumu – izprast aizvien labāk, redzēt aizvien skaidrāk, izteikties aizvien precīzāk.

Šajās “Sarunu” aplādēs mēs izzināsim visu esošo, veiksim būtiskus jēdzienu nošķīrumus, atdalīsim patiesību no maldiem un mēģināsim atjaunot Rietumu civilizāciju. Aplādē būs arī negaidīti viesi un dažādi pārsteigumi. 

 Ierakstīts studijā "Ambona". 

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar bijušo politiķi un vēsturisku monogrāfiju autoru Edmundu Krastiņu par viņa šī gada februārī sarakstīto eseju “Kāpēc Latvija nevar labāk?”, kurā apskatīti Latvijas ekonomiskās atpalicības vēsturiskie un sociokulturālie cēloņi salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Sarunas ievadā Krastiņš izklāsta savas esejas argumentus un uzsver, ka, viņaprāt, Latvijas atpalicības galvenais cēlonis ir lielāka sabiedrības sovjetizācijas pakāpe, kā arī salīdzinoši vājāk attīstītā nacionālā pašapziņa un identitātes izjūta. Tālākā sarunas gaitā tiek iztirzātas gan dažādas pirmskara Latvijas ekonomikas īpatnības un Rīgas faktors, gan 1990. gadu sistēmiskā korupcija, biznesa ciešā saistība ar politiku, Latvijā ierastā valstisko interešu stādīšana zemāk par privātā pašlabuma gūšanu, kā arī pašreizējās intelektuālās elites hroniskā mazspēja. Krastiņš izceļ padomju vai krievu kultūrai raksturīgo iracionālo un sagrozīto individuālismu, kas atstājis dziļu ietekmi arī uz latviešiem. Sarunas otrajā pusē visi pievēršas ieteikumiem, kā risināt Latvijas samilzušās grūtības. Krastiņš iesaka nopietni ķerties pie paralēlo kultūru problēmas, izglītības pilnveidošanas un valsts iestāžu prestiža un sociālās atbildības uzlabošanas. Lācis piedāvā Krišjāni Valdemāru kā jaunas, tautas labumā ieinteresētas elites pārstāvja piemēru, bet Irbe atgriežas pie sliktajiem demogrāfiskajiem rādītājiem kā steidzamas prioritātes. Sarunas izskaņā Krastiņš pievēršas Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajām pozitīvajām pārmaiņām un uzsver, ka galvenais ir ne tik daudz valoda, cik identitāte.

Literatūra:

https://www.ekonomisti.lv/wp-content/uploads/2023/02/Kapec-Latvija-nevar-labak.pdf

Edmunds Krastiņš, Latvijas rūpniecība IXI-XXI gadsimtā. Rīga: Jumava, 2018.

Edmunds Krastiņš, Krišjānis Valdemārs. Dzīves hronika. Autorizdevums, 2021.

Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā “Ambona”.

Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par Rietumu un islāma mijiedarbību, reaģējot uz neseno uzbrukumu indiešu izcelsmes britu rakstniekam Salmanam Rušdi, kurš jau vairāk kā 30 gadus spiests slēpties sava romāna “Sātaniskās vārsmas” dēļ. Sarunas iesākumā Lācis un Zvaigzne raksturo, kas īsti ir islāms un mēģina noskaidrot, vai islāms ir atsevišķa patstāvīga reliģija vai tikai atvasināta sekta. Irbe konstatē, ka Rietumu attieksme pret islāmu dažādos laikos ir bijuši atšķirīga, Lācis apgalvo, ka Romas katoļu Baznīca pēdējā pusgadsimta laikā kļuvusi labvēlīgāka pret islāmu vienotas frontes pret sekulārismu dēļ, savukārt Zvaigzne iezīmē garo mijiedarbības vēsturi, sākot ar ātro islāma ekspansiju, antīkā mantojuma apgūšanu līdz Krusta kariem un osmaņu impērijai, piekrītot Normana Deivisa tēzei, ka islāma un kristietības sadursme telpiski un idejiski ir definējusi Eiropas un eiropeiskuma robežas kā tādas. Raksturojot mūsdienu situāciju, Lācis un Zvaigzne pie pastiprinātas islāma nesenās klātbūtnes Eiropā vaino vecās Eiropas koloniālās impērijas. Irbe noraida islamofobiju kā jēdzienu, bet Lācis problēmu redz radikālajā sekulārismā, kurš nav savietojams ne tikai ar islāmu, bet arī tradicionālo kristietību. Zvaigzne izdala trīs valdošos skatījumus uz reliģiju – liberālo, kreiso un reliģiozo – un Irbe brīnās par šķietami neiespējamo kreiso un islāma sadarbību cīņā pret Rietumu mantojumu. Meklējot risinājumus, Lācis piedāvā atteikties no konstitucionālās neitralitātes reliģijas jautājumos, Zvaigzne aicina domāt par sarkanajām līnijām un dziļāk izprast reliģiozitāti kā veselumā nodzīvotu dzīvi, savukārt Irbe iezīmē atšķirību starp zaimošanu kristietību un islāmā, kur starp abiem atšķiras gan izpratne par svētākajām lietām, gan par cilvēka grēcīgo, nepilnīgo dabu. 

Literatūra: 

Salmans Rušdi, Sātaniskās vārsmas, tulk. Ingūna Beķere, Rīga: Atēna, 2009. 

Ja  gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai   pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.

Ierakstīts studijā "Ambona".